vārdi vārdi vārdi

Vārdi, vārdi, vārdi - viegli kā spalvas gaisā slaveno Šekspīra frāzi vai izdziedāja fantastiskais ēteriskais Valmieras teātra Hamlets Ivo Martinsons. Kā bez svara, bez miesas, bez gara palaida pasaulē.

Šobrīd negribas vārdu. Esmu nogrimusi vārdu jūrā - lasīto, sacīto, rakstīto, klausīto, nosapņoto un domāto vārdu jūrā. Ja tā padomā, nav jau nekāds brīnums - studēt filoloģija, pelnīt naudu ar domāšanu, runāšanu un rakstīšanu, par hobiju jau agrā bērnībā izvēloties lasīt, lasīt, lasīt. Kaut kad tam ir jānāk - apziņai, ka negribas vairs vārdu; kā viļņi tā uznāk un pāriet, uznāk un pāriet, tikai ar katru reizi arvien biežāk uznāk un ilgāk nepāriet.

Laikam ne jau vārdi ir vainīgi, bet tiem uzliktā slodze. Pārslodze. Nevaru vairs pateikt ne nieka frāzes, lai neatdurtos kādā slēptā nozīmē, kādā citātā, kādā kontekstuālā saistībā. Nu jau kādu pusgadu negribu teātri - nekārojas nu nemaz, kā saka man Elejas vecmāmiņa. Vārdi, ko viens uzrakstījis, otrs tajos, garās bezmiega naktīs pārpīpējies, ielicis papildjēgu savas ģeniālās idejas sasniegšanai, bet tad vēl trešais interpretē un pasaka ar savu sapratni - parāk daudz konstrukciju, pārāk daudz semantisko slāņu. Mazliet tā kā riebīgi tajos kašāties un vēl izvilkt ceturto nojēgu - savējo. Gribas kā tīra, kā svaiga, kā caurspīdīga, kā skaidra.
Negribu grāmatas ar pārkāpinātām un izdomātām kaislībām (piedodiet, "Vientulība tīmeklī" fani, bet pēc 1/3 izlasīšanas un emocionālas uzvilkšanās jutos nogurusi un nesvaiga kā paģirās - un tās nudien taču nav patīkamas sajūtas, vai ne?). Negribas zemteksta, aizteksta un vai norādi ar pirkstu - raudi! smejies!

Tikai svešā skaistumā ir mierinājums, svešā mūzikā un svešos dzejoļos - tā mans mīļais Adams Zagajevskis. Man ir palikusi mūzika (aaaah, Lielās Piektdienas koncerts ar Pērtu, Kančeli un Karlsonu!), gramatika, deja un tikai dažas "vēsas" grāmatas (tagad Haruki Murakami What I Talk About When I Talk About Running - memuārs par rakstīšanu un maratonu skriešanu). Tieša jutekliskā pieredze vai vienkārši izstāstīts stāsts.

Ar vienu vārdu Dievs esot radījis pasauli. Nezin, vai tieši tā tas notika, bet skaidrs, ka tīram vārdam pašam par sevi ir liels svars. Nu kālab viņu nelietīgi valkāt?