svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

Sapņos sveša mēle man

Šonakt sapnī dziedāju "Še, kur līgo priežu meži" angļu valodā. Kaut kādā konferencē ar leišiem, vai, un tradīcija tāda, ka jādzied. Boss (nezinu, kas, bet boss - dzīvē man tāda īsti nav) nolika mums grāmatiņu priekšā un pavēlēja "Cantate!" Un tad nu mēs arī rāvām vaļā, no notīm un tā, visus pantiņus. Vajadzēja vēl kaut ko dziedāt, bet ar māsu (?) sapratām, ka nav īstā kompānija, skan gaudulīgi un sākām vākt nost no galdiem kartupeļu bļodas, tās lielās, māla, kur pīrāgmīklu parasti jauc. Tālāk jau sapnis parastais.

Šorīt, protams, nevarēju pat pirmo rindiņu jēdzīgi iztulkot .

Agrāk, tad, kad pa sapņiem risināju kādas problēmas - parasti ar augstskolu pasniedzējiem par parādu termiņu pagarināšanu - , to darīju vai nu krieviski, vai angliski; man pat šķiet, ka bija kaut kāds sadalījums, respektīvi, ar vieniem konsekventi krieviski, ar otriem - angliski. Tā kā neesmu nekāda svešvalodu speciāliste (mēle nav lokana, tā jau lasu un saprotu it labi), tad diezgan mocījos, izdomāju visādus veidus, kā pateikt. Un pieņēmu, ka svešvalodas parādīšanās sapnī liecina par grūtībām kaut ko atrisināt un tā.

Pēdējā laikā ļauju savām slēptajām bailēm un nedrošībai lielāku vaļu izpausties apzināti nomodā - dejas terapija, meditācija un iedzimtās prokrastinācijas* apzināšanās un laicīga problēmu risināšana (re, cik skaisti - kā no grāmatas uzrakstījās) vai vismaz cenšanās kaut ko no tā visa darīt. Līdz ar to tagad sapņos biežāk tikai pārrulēju dienas doķeni ar kolēģiem un citiem cilvēkiem vai arī skatos mākslas kino ar fantastikas elementiem. Ok, ir jau vēl arī mistiskie un tā. Bet - svešās mēlēs nerunāju.

Un nu - še kur līgo. No kurienes uzradās? Un kāpēc līgo? Un kāpēc angliski? Un ko manas sakarsušās smadzenes ar to grib pateikt?

------------------------------

prokrastinācija – tas ir latīņu izcelsmes vārds, kas smalkā veidā ļauj izteikt nevēlēšanos strādāt tūliņ un šodien, bet iecerēto ar dažādiem ieganstiem atcelt uz rītu, parītu vai aizparītu (c) RīgasLaiks; 2011.gada marta numurā par to diezgan izsmeļoši izrakstījās Bankovskis Pauls grāmatas apskatā "Tālāk par kapu jau neaizskriesi"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru