piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Gada retrospekcija

Šogad brīnišķīgi iegadījās tā, ka lielos darbus veiksmīgi pabeidzu līdz decembra vidum, līdz ar to vairāk kā nedēļu man bija tā retā iespēja "sarīkot" savu aizejošā gada retrospekciju jau pirms ziemassvētkiem.

Mana šāgada trīs vārdi. Priecīga. Piekususi. Pateicīga.

Priecīga. Šovasar sapratu atšķirību - priecīgs nepavisam nenozīmē laimīgs, priecīgs vēl retāk nozīmē jautrs. Prieks visbiežāk ir kluss, citi pat var nepamanīt, ka pelēkā dienā klusi dzied putu trollīši. Priecīgums nav pastāvīga sajūta, priecāties ir impersija. Tas drīzāk ir veids, kā esmu iemācījusies sarunāties ar apkārtējo pasauli, atbildēt tai. Prieks visvairāk līdzinās smaidam. Es pamanu varavīksni un priecājos. Piezvana draugs. Dzirdu skaistu klavierspēli. Priecājos par talantīgiem teikumiem grāmatā, par pelēkrozā gliemežvākiem, par vilcienu gaismām miglā. Priecājos par to, ka ir tik ārkārtīgi daudz lietu, kas rada prieku.

Piekususi. Es šogad apzināti mācos veidot attiecības. Nocelt savus elkus un supervaroņus no pjedestāliem - un iemīlēt viņu cilvēciskumu. Iznākt no apspriežu telpas abstraktuma un apsēsties kopā ar klientu pie viņa rakstāmgalda. Ravēt ārā teicamnieciskumu un atmest visziņa masku, lai kļūdītos un uzdrīkstētos par to uzņemties atbildību. Patiešām būt attiecībās, nevis tikai sazināties - un tas ir pats grūtākais un pats skaistākais, ko šogad esmu piedzīvojusi. Jā, es esmu no tā velnišķīgi piekususi, bet ne nogurusi. Joprojām meklējot telpu sevī pa brīdim atpūsties.

Pateicīga. Vārds pirms dažām dienā atnāca pie manis uz Zemitāna tilta. Tik precīzs, ka gandrīz apraudājos. Pateicīga par iespēju dzīvot tā, kā vienmēr esmu vēlējusies. Par iespēju strādāt kopā ar trakiem un talantīgiem cilvēkiem un no viņiem mācīties. Būt kopā ar īstajiem, darīt īstas lietas. Par iespēju  veidot attiecības visdažādakajos veidos - audzinot spītnieci meitu, izdzīvojot vienpadsmito kopdzīves gadu ar vīru, pirmo reizi strādājot kopā ar māsu, dejojot pie Indras grupā, iemīloties simtvienpadsmit reizes gadā.  Pateicība Kādam par iedrošināšanu patiešām būt.

Nē, nepavisam nav rozā. Bet ir sasodīti interesanti dzīvot.