Veģetatīvā distonija ir ļoti plašs jēdziens ar vēl plašāku cēloņu vai kairinātāju sarakstu. Ja labi pameklē, katrs var nonākt situācijā, kurā veģetatīvā nervu sistēma sāk uzvesties nelāgi. Vienam to radīs troksnis, otram pūlis, trešam mīnuszīme konta izrakstā, ceturtam kādu apstākļu kopums.
Mans Ahilleja papēdis ir laiks. Cīņa ar, par, pret to. Kopš sevi atceros, vārds "Starts!" manī izsauc sastingumu - jo tas nozīmē, ka hronometrs ir ieslēgts. Ka varu nepaspēt - tātad nokavēt. Kad biju mazāka, nesapratu, kā skrējēji aiz šausmām nenoģībst pēc starta pistoles šāviena, jo sacensībās katra aizkavēšanās par 0.01 sekundi izšķir medaļu. Laikam tādēļ sacensības (gan dzīvē, gan datorspēlēs) man nekad nav patikušas - tieši šo cīņu par milisekundēm (uz hronometra vai attiecībā pret sāncenša veiksmi) dēļ.
Cīņa par laiku nezūd - kur nu, 60m skrējiens "uz atzīmi" bija bērna šļupsti. Iepauzēt ar atbildi un izraisīt pāris mulsas klusuma sekundes sarunā ar klientu, termiņā nenodot iepirkuma dokumentus un tādēļ zaudēt iespējas piedalīties konkursā, nepaspēt uz vilcienu vai lidmašīna un sajāt visu atvaļinājumu, nokavēt izrādes sākumu un neredzēt izrādi vai izsaukt citu skatītāju neapmierinātību... tā var turpināt - ir miljons sīku sadzīves situāciju, kas izsauc ikdienas bailes un bailītes. Arī eksistenciālās sajūtas it bieži ir saistītas ar dihotomiju "nokavēt/paspēt" - palaist garām īsto brīdi, nepaspēt izbaudīt, nepagūt izjust. Izjutu pat bailes nokavēt sava bērna dzemdību laiku... Visvairāk man riebjas sarunas (ne papļāpas) garāmskrienot, gaitenī vai gaidot trolejbusu, kad jāpaspēj pateikt viss būtiskais, kad nezini, vai būs laiks vēl vienam teikumam...
Tādēļ ļoti novērtēju cilvēkus, kuri pasaka "Take your time!" - un to arī ļauj. Tādēļ pati mācos sev atļaut nepiedalīties sacensībās uz ātrumu, izbaudīt, neskatīties pulkstenī. Bet brīžos, kad būtiski ir patiešām paspēt, atbraucu pusstundu agrāk un palasu grāmatu vai izdzeru kapučīno. Brīnišķīgākais ir tas, ka tādējādi laiku var iegūt.
Tagad esmu laimīga, ka par skriešanu atzīmes neliek - un dīvainā kārtā arī skriet ir iepaticies. Izrādās, tā ir ļoti meditatīva nodarbe, ne cīņa ar laiku.
--------------------
* Izmanto tik laika, cik tev vajag!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru