ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Pirmais ir pirmais

Reti kad mēs esam gatavi. Patiešām gatavi. Bērnam. Pārmaiņām. Mīlestībai. Uzņemties atbildību. Pateikt "nē". Pateikt "jā". Arī karaliene uz kastaņa jau vēl nav gatava. Taču bez pirmā soļa nevienu ceļu nevar uzsākt. 

Rudenī kādā saistošā sarunā sapratu, ka princeses uz zirņa vietu ir ieņēmusi mana meita, bet es esmu pakāpusies pa karjeras kāpnēm un kļuvusi par karalieni. Dīvainā kārtā izrādījās, ka arī mans zirnis ir audzis (kas tādai karalienei zirnis!) un kļuvis par kastani. Vēl dīvainākā kārtā šī apziņa sakrita ar brīdi, kad cieši biju apņēmusies saprast, kas ir tas, kas man spiež cauri pēlim, segām un zīda palagiem.

Par to arī būs šis stāsts. Karalieni, kastani un veidu, kā viņi mācās dzīvot kopā un priecāties. Tātad par ceļu un par ceļabiedriem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru